LV | RU | EN

 

Pieraksts pie ģimenes ārsta

Kardiorehabilitācija - submaksimālais slodzes tests

 Mazkustīgums no fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta skatu punktarsz kardiorehabilitacija

Mēs bieži runājam par fiziskām aktivitātēm un aktīvu dzīvesveidu. No pirmā skatu punkta ikvienam ir skaidrs, kas ir fiziskās aktivitātes un, ka tās uztur mūsu fizisko un psihisko veselību formā. Tomēr tas vairs nav tik vienkārši, kad cilvēks, persona, pacients saskaras ar veselības problēmām, sekojošiem funkcionāliem ierobežojumiem un dzīves kvalitātes kritumu.

Ko darīt? Ieteicams ir sadalīt pacientus grupās atkarībā no viņu saslimšanas, lai pēc iespējas efektīvāk veiktu rehabilitācijas pasākumus.

Pacientus var iedalīt:

  • pacienti ar balsta un kustību aparāta problēmām,
  • pacienti ar kardiovaskulārām saslimšanām,
  • pacienti ar neiroloģiskām saslimšanām.

Iedalījums nav absolūts, jo pacienti visbiežāk ir polimorbīdi. Lielākai daļai pacientu no jebkuras iedalījuma grupas visbiežāk mazkustīgums ir raksturīgs jau pirms saslimšanas periodā. Pie funkcionāliem un organiskiem traucējumiem samazinātas fiziskās aktivitātes ir gandrīz kā neatliekama sastāvdaļa – pacients nevar piecelties, viņam ir grūti iet, gaita kļūst nestabila, rodas aizdusa, sirdsklauves, tirpšana, parestēzijas utt. Saslimšanas brīdī, viss, kas iepriekš ir bijisskaidrs, kļūst miglā tīts.

Jā,protams, vajag aktivizēties! Pacients parasti ir motivēts un vēlas izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, bet darīt to kā iepriekš, kad ar veselību viss bija kārtībā, vairs nav iespējams. Cenšoties darīt kā iepriekš, sāpes un diskomforts turpina pieaugt. Ko šai situācijā daram mēs – rehabilitācijas nozares speciālisti ar savu komandas principa pieeju? Vispirms sastādam rehabilitācijas plānu, nosakot rehabilitācijas mērķi un vēlamo rezultātu, kur ierakstām ko, kad, kādā secībā un pie kāda no rehabilitācijas jomas speciālistiem jābūt pacientam. Mēs mērķtiecīgi un pakāpēniski, pielietojot rehabilitācijas tehnoloģijas, aktivizējam pacientu.

Kā piemēru var minēt augsto kardiovaskulāro notikumu mirstību populācijā, kā rezultātā aktualizējas jautājums par šo slimību profilaksi un turpmāku rehabilitāciju.
Katram pacientam pirms kardiorehabilitācijas kursa uzsākšanas tiek veikts submaksimālās slodzes tests, izmantojot kardio slodzes testēšanas ierīces.

Submaksimālā testa veikšanas mērķi:

  • optimizēt slodzi rehabilitācijas kursa laikā
  • veikt dinamisku novērošanu
  • objektīvi izvērtēt sasniegtos rezultātus kursa beigās.

Testēšana un nodarbības notiek speciālista uzraudzībā, un testa rezultāti tiek dokumentēti. Iegūtajos rezultātos speciālistam ir nepieciešams izvērtēt un interpretēt:

  • atjaunošanās periodu. Piemēram, ja atjaunošanās periodā pacients atrodas sēdus stāvoklī, tad SF samazināšanās mazāk par 22 sit./min, pirmo divu minūšu laikā, skaitās kavēta.
  • sirds asinsvadu sistēmas rekcijas tipu uz fizisko slodzi,
  • VO 2 max – maksimālā skābekļa piesaisti (max patērētā O2 daudzums ml/min/kg),
  • MET – metabolisko ekvivalentu.

Pēc rezultātu izvērtēšanas pacientam tiek sniegtas rekomendācijas par:

  • pulsu nodarbību laikā,
  • nodarbību ilgumu,
  • nodarbību biežumu un to kopējo skaitu.

Balstoties uz veikto submaksimālo slodzes testu, katram pacientam tiek sniegts individuāls rehabilitācijas plāns. Mūsu pielietotie submaksimālās slodzes testi nepieder pie diagnostikas metodēm, no klīniskās kardioloģijas skatu punkta. Tie ir, iepriekš izmeklētu, kompensētu slimnieku, slodzi optimizējoši testi, vēlīnās rehabilitācijas posmā.
Rezultātā, saņemot rehabilitācijas kursu, cilvēks ir apmācīts un konkrēti zin kā izvairīties un kā apstādināt mazkustīguma un tā radīto seku iejaukšanos viņa dzīvē.

 

Pieraksts pa tālruni: 67565635